mācības

Meža atjaunošana — pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu /Meža likums/.

Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana. Meža atjaunošanas prasības stingri nosaka normatīvie akti. Meža īpašnieks ir atbildīgs par meža atjaunošanas sekmēm. Mežs ir jāatjauno pēc tā nociršanas. Tas var notikt gan dabiski gan mākslīgi.

Mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

1. meža tipos – silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī – mežaudze atjaunojusies ar priedi (priede aizņem vismaz 80 procentu no noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita). Grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī pieļaujama segaudze (koki, kas rada labvēlīgus mikrovides apstākļus valdošās koku sugas attīstībai). Segaudzes kokus uzskaita atsevišķi, nepieskaitot tos atjaunotās mežaudzes kokiem.

2. pārējos meža tipos atjaunotai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumu 1. pielikumā minēto meža koku sugu sastāvs.

3. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem – 0,2 metri.

4. atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir priedei – 3000 koku uz hektāru, ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru; pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases).

5. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs.

6. maksimālā platība, kurā mežaudze nav atjaunota, nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un mikroieplakās.